Atceros sarunu (iespējams gan, ka sarunas atstāstu, taču kaut kur turpat vien biju), kas pirms dažiem gadiem risinājās Romā – viesnīcas administrators, ukrainis, uz jautājumu, kāpēc pie durvīm nav miskastes (ļoti negribējās mest izsmēķus turpat, zemē), atbildēja, ka pirms 10 gadiem, kad viņš sācis tur strādāt, esot pierunājis saimniekus uzlikt miskasti, taču jau pirmajā naktī tā esot aizstiepta. Pēc trešā nozagtā šmucspaiņa padevies arī viņš. Roma ir netīra, tā pie viņiem pieņemts, nu i hujs ar viņiem. Pie mums ir pieņemts citādi. Lai gan neviena sēņošana neiztiek bez pabalējušām kontrabandas cigarešu paciņām un Maximas maisiņiem, kopumā nav nemaz tik slikti un lietas iet uz labo pusi. Jums jāzina, ka, piemēram, Polijā cilvēki sēņot iet ar atkritumu maisiem rokās, kurus mežā arī atstāj. Cūkmens, Lielā Talka, Atkritumu Haizivs un citas parādības nemitīgi tur roku uz sabiedrības pulsa, atgādinot, ka tēvu zemi piegānīt ir slikti. Ļoti slavējama iniciatīva. Citādi ir ar telpu, kurā viena liela sabiedrības daļa pavada daudz vairāk laika kā mežmalās, upmalās, pludmalēs un grāvmalēs, proti, internetu – tur par tīrību nerunā neviens, ja neskaita kaut kādus autortiesību kungus. Pat darīšanas Krustpils dzelzceļa stacijas tualetē ir mazāk traumatiskas kā ieiešana Facebookā, jo tur vismaz noteikumi skaidri – žvikts, iekšā, caurums grīdā, divas pēdas, spudūc un ārā. Internetā noteikumu nav un tad nu katrs rauj, kā māk, bet Facebookā tas notiek uz sienām – uz tavas, manas, savas. Kāds varbūt domā, ka aizrunāšos līdz derdzīgākajam tipam pasaulē, DELFI komentētājam, taču netiesāsim nu sevi, parasto cilvēku – ko mēs no sociuma varam gribēt, ja slikta elpa sākas ātrāk, kuņģī, bet tur mums profesionāļi sēž. Facebooku, piemēram, vago jauno mediju speciālisti, kā viņiem labpatīk sevi dēvēt, jeb utubungas, kas vai nu, vienlaikus ar Like spaidīšanu, organizē rebrandingu, jeb durvju plāksnītes nomaiņu un 15 vizītkaršu druku (zapara, bļin, netieku pusdienās), vai par 100 latiem mēnesī apkalpo 5 uzņēmumu kontus, vai arī eksistē kaut kādā vēl neizzinātā formā. Šos rupučus tad arī dirbsim. Ticu, ka, pievēršot uzmanību saturiski padebiliem ierakstiem, no kuriem, iespējams, daudzus ļaudis pavisam nekritiski laiko’n’šēro, ka, radot cilvēkiem iespēju izkomentēties pēc sirds patikšanas līdz pilnīgam neprātam, panāksim, ka pilsoņi sāks atpazīt lētuma garšu, bet uzņēmumi rūpīgāk sekos, kā tiek valkāts viņu vārds. (Absolūti ģeniāla frāze, ko pirms gadiem 6-7 lasīju kādā lapā – „Podnieka FUJI reklāmas vajadzētu ierakstīt un aizsūtīt uz FUJI.” Tas par Autosporta raidījumu Nr1, bet, vispār, par visu.) Ticu, ka, paņirgājoties par vājākajiem, mēs atturēsim kādu biklu jaunieti no iestāšanās LU SZF. Ticu, ka, apzināti kropļojot valodu, mēs paši sapratīsim, cik skaisti tomēr ir rakstīt pareizi. Ticu, ka viss būs labi un neviens nepakārsies. Laipni lūgti ellē - https://facebook/groups/skaistieposti/
Posted on: Wed, 14 Aug 2013 02:04:01 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015