Darbojoties būvniecības procesā(esmu apstādījumu un dārzu uzņēmuma Galantus vadītājs) un redzot Zolitūdes traģēdiju, arī man ir dažas pārdomas: 1. Latvijā kaut cik nopietnus objektus būvē tikai uz rokas pirkstiem skaitāms kompāniju loks-ReRe, RBS skals, Skonto būve, LNK un daži citi. Pēdiņas tāpēc, ka liela daļa šo kompāniju nav vai ir tikai neliels daudzums savu celtnieku, principā šīs kompānijas ir menedžmenta firmas, kas lobējot savas intereses(caur savu organizāciju BASP) un citos veidos(ziedojumi partijām utt), acīmredzot būvniecības procesu ir iegrozījuši šādā gultnē. 2. Kāpēc būvē tikai lielie? Lai piedalītos un uzvarētu konkursā, jāvar pierādīt darbu apjoms, pieredze un jāvar nodrošināt garantijas- apdrošināšanas, banku garantijas līdz pat iespaidīgām drošības naudām, kas jāiesaldē uz konkursu vai pat visu būvniecības laiku. Kā lai šādus resursus iegūst klasisks apakšuzņēmējs? 3. Kas reāli būvē? Būvē daudzos iekšējos konkursos izspaidīti apakšuzņēmēji, kam vajag darbu, lai uzņēmums eksistētu un darbinieki un pats īpašnieks neaizbrauktu uz Angliju. Tādēļ katrā objektā atrodas kāds, kas gatavs uzņemties darbus par lētu vai ļoti lētu cenu. Tādējādi reālais būvētājs liesē, neinvestē attīstībā, turas pelēkajā zonā, nespēj pat apģērbt savus cilvēkus, jo tas ietekmē cenu. Tajā pašā laikā ģenerāluzņēmēji fiksē pasakainas peļņas, investē jaunos biznesos, paši kļūst par objektu īpašniekiem utt. Tajā laikā bankrotē, knapi velk dzīvību simtiem reālo firmiņu. Apakšuzņēmējs objektā ir pilnībā atkarīgs no ģenerāluzņēmēja- sākot ar līgumu, kas ir vienos vārtos sarakstīta grāmata, kur visur vainīgs apakšnieks un par visu maksā apakšnieks. Objektā darbi rit un to apmaksa ir labākajā gadījumā pēc 20-30 dienā no akta pieņemšanas. Taču, ja kaut kas nav tā vai ģenerālis negrib tik steidzīgi maksāt? Neparaksta aktu, Tu turpini darbu, iesaldētā summu strauji aug. Šajā brīdī apakšuzņēmējs ir slazdā un gatavs uz visu, jo vienam mazam uzņēmumam 50000 ir kritiska summa. 4. Zemākā cena. Liela problēma ir arī ar likumu noteiktā zemākā cena, lai gan ģenerāluzņēmēju visatļautības dēļ arī tam vairs nav nozīme- ģenerāļi var vinnēt par zemāko, apakšnieki spiesti nolaist vēl zemāk. 5. Kvalitāte. Saprotot iepriekšminēto, man nav ilūziju par kvalitāti, jo darbs jāizdara, objekti jānodod un godprātīgā uzņēmējdarbībā vēl jāsamaksā algas, materiāli uc. 6. Vairs nav, kas dara. Mūsu nozarē palikuši vien pāris uz lielākiem objektiem spējīgi uzņēmumi, jo tam vajag cilvēku, tehnikas un administratīvos resursus. Lielajos objektos vēl jānodrošina dokumentu kaudzes darba aizsardzības, kvalitātes, darba organizācijas uc procesos. Tas maksā. Domāju, ka līdzīgi ir arī citās jomās. 7. Labā ziņa. Viss minētais apstiprina, ka tirgus sakārtojas pie šīs sistēmas un spēles noteikumiem, tomēr, vai tā ir konkurence? Vai tā mēs gribam redzēt savu būvniecības tirgu?
Posted on: Mon, 25 Nov 2013 09:06:08 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015