Gaidām dēlu atgriežamies no ASV, no vasaras nometnes skolēniem ar disleksiju, kur viņš bija 5 nedēļas. Esam iepriecināti par lietām, ko viņš tur iemācījies, piem., angļu valodas pareizrakstības (fonikas) likumi, pāris datorprogrammas un drukāšanas prasmes, matemātiku un study skills. Esam priecīgi, ka Eduards nometnē bija atlēts Nr. 1 - tā komanda, kurā bija viņš, vienmēr uzvarēja. Esam sarūgtināti par ļoti striktajiem un ierobežojošajiem noteikumiem, par kuriem skolas administrācija mūs nebija informējusi iepriekš, piem., tas, ka tika atņemts telefons un dators. Ar dēlu nevarējām sazināties. Viņš varēja "uzskaipot" mums, kad mācību starpbrīdī viņa to atļāva skolas direktors no administrācijas datora. Otrs šoks bija medicīniskā aprūpe - mums no skolas neviens tā arī nepaziņoja, ka dēls ir bijis slimnīcā, ka viņam kājai taisīts rentgens, ka viņš lietojis zāles. Neviens ar mums nesazinājās arī tad, kad dēlam vajadzēja zobārsta pakalpojumus. Ne no vienas medicīnas iestādes tā arī neesam saņēmuši rentgena uzņēmumus, kurus tikai mēs kā vecāki drīkstam saņemt. Ļoti dalītas jūtas par visu šo pieredzi - liekas, ka skola, lai arī spēcīga akadēmiskajā sadaļā, dzīvot pēc skolēns ļoti ierobežojošiem noteikumiem un nekomunicē ar vecākiem par dalībniekiem ļoti būtiskām veselības un drošības lietām. Mums no šī Atlantijas krasta, protams, ir daudz grūtāk komunicēt ar ārstiem par dokumentāciju un samaksu par pakalpojumiem. Anyway, gaidām dēlu mājās un priecājamies par viņa izcilo "liecību". Un apņēmību un pacietību 5 nedēļas vasarā atkal atgriezties skolā.
Posted on: Sun, 04 Aug 2013 09:45:27 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015