Ir ko padomāt! Jānis Šiliņš: Vēsturnieks un politika 21. gadsimtā 16. marts, 9. maijs, 15. maijs, pieminekļu jaukšanas un celšanas kampaņas, diskusijas par Satversmes preambulas projekta vēsturisko saturu – šķiet, vēsture Latvijā sen nav bijusi tik aktuāla. Katrs sevi cienošs politiķis uzskata par nepieciešamu izteikties par kādu no strīdīgajiem pagātnes jautājumiem. Un – jo tuvāk vēlēšanas, jo tas tiek darīts biežāk. Kas īsti notiek? Kādēļ vēsture ir tik populāra, un ko vēsturniekam šajā situācijā darīt? Intereses pieaugumu par vēsturi un tās arvien biežāko nonākšanu politisko diskusiju epicentrā nosaka daudzi faktori: globalizācija un tās izraisītie identitātes un identitāšu meklējumi, nostalģija pēc pagājušiem ziedu laikiem, dinamiskās pasaules izaicinājumi, kas liek vēlreiz izvērtēt mūsu senču pieredzi, un daudzi citi. Tomēr ir kāds faktors, kurš, manuprāt, līdz šim ir nepelnīti ignorēts, bet kura nozīme ir ārkārtīgi liela – mūsdienu Latvijas politiskās sistēmas krīze. Varas leģitimitātes krīze Sabiedrības iznīcinošie vērtējumi par parlamenta un valdības darbu, neuzticība politiskajai varai un arvien sarūkošā vēlētāju aktivitāte vēlēšanās ir šīs krīzes acīmredzamākās izpausmes. Šī gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai 45,99 % vēlētāju, un, šķiet, ka gan Eiropas, gan Latvijas parlamenta vēlēšanas gaida tāds pat liktenis. Pēdējos divdesmit gadus vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās ir sarukusi no 89,9 % 5. Saeimas vēlēšanās līdz 59,4 % 11. Saeimas vēlēšanās. Šī tendence vēl pirms 8. Saeimas vēlēšanām lika satraukties par Latvijas politiskajai sistēmai draudošu leģitimitātes krīzi. Demokrātiski režīmi savu autoritāti balsta uz plašu sabiedrības grupu iesaisti. Sabiedrības vairākumam ir regulāri jāapliecina sava uzticība varai. Ja tas netiek darīts, tas ir īsākais ceļš uz šaubām par politiskā režīma likumību. Vai demokrātija funkcionētu, ja valdošā koalīcija pārstāvētu 10 – 20 % pilsoņu intereses? Zūdot stabilākajam leģitimitātes avotam, varai nākas meklēt citus. Demokrātijas apstākļos izvēles iespēju ir maz. Viena no iespējām – varas panākumu demonstrēšana. Mūsu valsts gadījumā tā ir Latvijas veiksmes stāsta tiražēšana. Tomēr tā ir efektīva tikai tad, ja iedzīvotāji tic, ka krīze tiek sekmīgi pārvarēta. Vēl iespējams meklēt rezerves pašā politiskajā sistēmā. Latvijā varbūt kādu laiku iespējams izlīdzēties ar Satversmes grozījumiem un tautas vēlētu prezidentu. Diemžēl tautas sajūsma var noplakt jau pēc dažu pelēcīgu personību ievēlēšanas šajā amatā. Bezatbildīgie manipulatori Kādēļ šāda krīze radusies? Atbildes var būt dažādas, to meklēšana ir jāuztic politologiem. Tomēr vēlos norādīt uz diviem, manuprāt, būtiskiem faktoriem. Pirmais iemesls – politiķi netic demokrātijai, netic tautas varai. Netic, ka tauta spēj pieņemt saprātīgus lēmumus. Netic Latvijas Satversmei, kur noteikts, ka suverēnajai varai mūsu valstī jāpieder Latvijas tautai. Attieksme pret sabiedrību no politiķu puses bieži ir aizbildnieciska, dažkārt pat augstprātīga. Tas nav nekas pārsteidzošs, pavērojot, cik daudz vīzdegunīgu cilvēku ar narcistiskām tieksmēm nonāk politikā. Arī tehnokrātiskais un uz manipulācijām vērstais laikmeta gars liek daudziem noticēt, ka ar sabiedrību ne tikai ir iespējams, bet pat nepieciešams manipulēt. Polittehnoloģijas nodrošina uzvaras vēlēšanās, bet ilgtermiņā šāda attieksme grauj varas un sabiedrības attiecības. Otrs iemesls – aizrautība ar atbildības par saviem lēmumiem novelšanu uz Briseles pleciem. Tik viegli ir vainot Eiropas Savienības institūcijas, Briseles birokrātiju, direktīvas! Vienlaikus šāda retorika diskreditē pašus varas turētājus. Kādēļ lai pilsoņi uzticētu savu balsi vājiem politiķiem un nespējīgām partijām? Kādēļ balsot par parlamentu, kas labprātīgi izliekas esam par marionetēm? Manipulācijas ar pagātni Trūkstot atbalstam sabiedrībā un izsīkstot manipulāciju arsenālam, politiķi arvien uzstājīgāk pievēršas pagātnes ekspluatācijai. Tā ir gluži dabiska rīcība politiskās krīzes apstākļos, jo pagātne ir viens no vieglāk aizsniedzamajiem varas leģitimitātes avotiem. Padomju laiki, Lielais Tēvijas karš, okupācija, labie Ulmaņlaiki, 700 verdzības gadi – atsauces uz pagātni var kalpot ne tikai kā lielisks elektorātu mobilizējošs spēks, bet arī kā attaisnojums un pamatojums šīs dienas lēmumiem. Manipulācijas var būt vēl rafinētākas. Vēstures mītos tiek balstītas vēlamās kolektīvās vērtības un atbalstāmais pasaules uzskats, tātad arī politiskā režīma likumība un autoritāte. Tādēļ nākotnē gaidāms vēstures mītu un vēsturisku mistifikāciju laikmets. Ar tām nodarbosies viss politiskais spektrs – gan pozīcija, gan opozīcija, gan kreisie, gan labējie, gan krievu, gan latviešu partijas. Vienlaikus cīņas par pareizo vēsturi kļūs arvien asākas ne tikai valstu iekšienē, bet arī starpvalstu līmenī. Iespējams, 21. gadsimtā mēs piedzīvosim pat karus, kurus būs izraisījuši strīdi par pagātnes skaidrojumiem. Mīlas un naida trijstūris Sabiedrības, varas un vēstures attiecības piedzīvos būtiskas izmaiņas. Vēstures pieaugošā loma politiskajā dienaskārtībā mazinās varas interesi par vēsturi kā zinātni. Mīti un zinātne ir grūti savienojamas parādības. Sekas varētu būt divējādas. No vienas puses, turpinās sarukt valsts finansējums zinātniskiem vēstures pētījumiem, ko mēs šobrīd jau varam novērot. No otras puses, nepastāvot valsts pasūtījumam, vēsturniekiem nevarēs pārmest politisko angažētību un tendenciozitāti, viņi būs brīvi no šādām aizdomām. Savukārt sabiedrības pieprasījums pēc saprotamiem, zinātniski korektiem un ne-politizētiem pētījumiem nākotnē tikai pieaugs. Šī iemesla dēļ vēsturniekiem būs jāspēj ne tikai distancēties no ideoloģijām, bet arī populāri runāt par saviem pētījumiem, vērsties pie plašas sabiedrības, varbūt kļūt par publiskām personām. To darīt būs vēsturnieka pienākums, viņa atbildība pret sabiedrību politiskās krīzes apstākļos. Savu pētījumu izplatīšana un mītu graušana būs ne tikai akadēmisks izaicinājums, bet tā kalpos visas sabiedrības interesēs. Pagātnes sarežģītības atsegšana, vēršoties pret vēstures manipulācijām, spiedīs varu kaut nedaudz vairāk rūpēties par patieso savas leģitimitātes avotu – interesi un atbildību par aktuālajām sabiedrības vajadzībām.
Posted on: Mon, 11 Nov 2013 11:15:05 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015