JĀBEIDZ POLITISKĀS „SPĒLES” UN JĀVEIDO VALDĪBA Valsts Prezidents pamatoti, asi un vairakkārt kritizēja valdības darbu, jo tas nebija vienotas komandas darbs un tam ir pamatojums. Padomāsim: 1. Vai ministrs strādā primāri savas vadītās ministrijas vai savas partijas interesēs? Dažādas proporcijas, bet administratīvais resurss jau nu noteikti tiek izmantots savas partijas interesēs. 2. Vai dažreiz kāda ministra kritika ir uzbrukums partijai, kuru tas pārstāv vai ministram par tā slikto darbu? Bieži sabiedrībai tas nav skaidrs un tad jau būtiska ir plašsaziņas līdzekļu pasniegtā informācija, kuras saturu var ietekmēt „bagātas” partijas vai pareizāk sakot tās sponsori. 3. Vai, ja vajag ietekmēt kādas ministrijas darbu, sponsori neskatās, kādas partijas atbildībā ir šī ministrija un tad jau ziedo šai partijai. Vai tā nav slēpta korupcija? Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana jau parādīja un vēl parādīs šis shēmas, par kurām visi zina, bet nebija pretdarbības tam. 4. Katrs politiskais spēks pirms vēlēšanām raksta programmas un sola vēlētājiem par visām ministriju darbības jomām, bet parasti saņem savā atbildībā tikai dažas. Vai nevajadzētu savas idejas un solījumus, iespēju robežās, iestrādāt valsts attīstības plānos un budžetā? Saeimā ir jākontrolē valdības darbs - plānu un budžeta izpildi. Tādu argumentu sarakstu var turpināt. Detalizētāki par šiem jautājumiem var iepazīties kreslins.lv/article/lv/par-saeimas-darbu- un kreslins.lv/article/lv/vai-latvijas-izpildvara-dara-savu-darbu- . Pirms vairākiem gadiem rakstīju par profesionālā ministru kabineta (MK) izveides nepieciešamību Latvijā. Mani priekšlikumi nebija juridiski korekti pamatoti. Valsts Prezidents (VP) iesniedza Saeimā juridiski korektus un izsvērtus priekšlikumus par grozījumiem Satversmē, MK iekārtas likumā un Saeimas kārtības rulli ar mērķi tuvināt Latvijas parlamentāro iekārtu racionālā parlamentārisma modelim, padarot stiprāku un efektīvāku izpildvaru, ar lielākām ministru prezidenta (MP) pilnvarām. Pamatidejas ir: 1. MP apstiprināšana: - Pēc vēlēšanām, tāpat kā līdz šim VP nominē MP kandidātu - MP kandidāts parlamentā prezentē darbības programmu un tikai pēc viņa apstiprināšanas tiek izvēlēti pārējie MK locekļi - Uzticība MP tiek izteikta ar 51 balsi - MP pats atkāpjas – tad nominē VP kā līdz šim 2. Ministru iecelšana: - Ministrus neapstiprina Saeima, bet pēc MP ieteikuma ieceļ VP (Vācijas modelis) - Saeima var izteikt ministriem neuzticību 3. Konstruktīvā neuzticības izteikšana: – Saeimas tiesības izvirzīt MP kandidātu konstruktīvā neuzticības balsojuma gadījumā - Saeima var nogāzt MP tikai tad, ja vienlaikus tiek apstiprināts jauns MP – ne mazāk kā 1/3 rosina, 51 balss nepieciešama, lai izteiktu neuzticību 4. Balsojumā pret budžetu MP nekrīt 5. Papildus prasības MK locekļiem - Regulāras visu ministru „atskaites” Saeimai (līdzīgi kā šobrīd ārlietu debates) - MK locekļu svinīgais solījums 6. Parlamentāro sekretāru (PS) lomas paaugstināšana: - Lai novērstu formālo ministru aizvietošanas kārtību, PS tiesības aizvietot ministru tā prombūtnes laikā - Tā kā PS loma pieaugtu, viņus apstiprināt ar MP lēmumu (nevis ministra rīkojumu kā pašreiz) Valsts Prezidenta priekšlikumi ir iesniegti Saeimā, bet nav zināms, kad tie tiks izskatīti un vēl vairāk vai tos apstiprinās Saeimā. Daudzi jau ir ieinteresēti saglabāt esošo sistēmu, kad pēc būtības neviens neparko neatbild. Mēs visi atceramies banku bankrotu, Latvijas dzelzceļš, airBaltic, Liepājas metalurgs utt. Mēs zaudējām simtus miljonu latu un kas par ko ir atbildējis? Bieži runā par politisko atbildību, bet maz gan ir to kas saprot kas tas ir. Mūsu valsts politika ir noteikta un daudz kas ir izpildīts vai noteikts: iestāties NATO un ES, ieviest eiro. Kādu jaunu politiku noteiks atsevišķs ministrs politiķis, piemēram, aizsardzības ministrs, kad mēs esam NATO? Tagad nav skaidri formulēta, tagad jau ministrs ir politiķis, valsts aizsardzības politika, kā to pieprasa Nacionālā drošības likuma 11.pants. Vai cik daudz politiķu ir palielinājuši savu labklājību neparasti lielos apmēros? Es nesaku, ka visi no viņiem ir korumpēti, bet tas raisa jautājumus, jo vislielāko interesi „pelēkajam biznesam” izsauc izpildvaras struktūras, vai politiķi ar ietekmi uz tām. Es laikam esmu „slikts biznesmens”, jo biju daudzos NBS vadošos amatos 2000.-2004.gados NBS Apvienotā štāba priekšnieks, NAA rektors utt., bet man ir tikai 602 sērijas neliels (38 m2) dzīvoklis Purvciemā, kas tika iegūts, samainot to pret manu Maskavas dzīvokli, kad atgriezos 1992.gadā Latvijā. Nav uzkrājumu banku kontos, vasarnīcas, mašīnas un citu bagāta vai labi pārtikuša cilvēka pazīmes. Man gan ir citas īstas vērtības: četri bērni, četri mazbērni un labi draugi. Zolitūdes traģēdija un iedzīvotāju gaidas mainīt politiķu attieksmi pret saviem pienākumiem nosaka, ka tagad nav laiks politiskajām partijām nodarboties ar amatu dalīšanu. Tagad MK galvenais uzdevums ir izmeklēt atklātos noziegumus, pārkāpumus un novērst izpildvaras konceptuālos trūkumus. Atdalīt izpildvaru no likumdošanas varas. Veikt iesākto labu darbu izpildi, pirmkārt, apstiprinātā budžeta realizāciju. Cieņā, 11.Saeimas deputāts, Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš
Posted on: Wed, 04 Dec 2013 04:15:30 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015