Mēs bijām tikušās tikai vienu reidz mūžā, un man par laimi tā nebija pēdējā. Es viņu iepazinu Mežciemā pirms apmācībām. Mežciema es jutos tik ļoti labi, ta sajuta bija, ka esmu viens no viņiem Mežciems ir manas raibās vasariņas sākums smiekliem emocijām pilnu dvēseli dzīvot , kā vesals cilvēks. Es iepazinu daudz pozitīvu krāsainu cilvēciņu. Mēs kopā gājām laukā braukāt ar skirtuļenēm. Un es nebiju no tiem kas stāvēja maliņa, un žēlīgi skatījas, ka citi braukājas. Es arī pirmo reidz mūža uzskāpu uz skritulenem , un braucu paļāvos uz jaunajiem draugiem, kurus tikai pazīstu stundu, bet jau baudu šo dzīves krāsas. Mīļš sirsnīgs paldies par Mežciema sakuma prieka pilnu vasaru. Es Mežciemā jūtos , ka savējā, tur dzīvo pozitīvi cilvēki, kuri manu sirdi pilda ar prieku. Paldies manai mīļajai par šo vasaru. Viņa man iemācija ka dzīvot vieglāk ja dzīve ir grūta, bet nevajagas ņaudēt PAR dzīvi, jo dzīve ir krāsaina. Ja Tev ir cilvēki kurus var saukt par draugiem. Esmu pārliecināta ka man ir draugi patiesi. Kuri dzīvo mīļajā Mēzciemā. Man paveicas satikt savu sargeņģeli. Kad esmu kopā ar viņu jūtos droša, ka būs viss kartībā. Ka jau Salakas visi smējas , ka viņa ir mamma tapēc ka rūpējās par mani ļoti, lai es justos, kā visi parējie cilvēki viņa man palīdzēja vairāk iemācīties pašai parūpēties par sevi. Arī kad es aizbraucu uz Salakām e tikai varēju rāpot pa trepēm. Viņa man teica pameiģini nokāpt ar kājam ja kas es Tevi ķeršu, ja kritīsi. Es pasļāvos uz labāko draugu, un pameiģināju man sanāca, es pati ta nespēju no ticēt, ka es spēju ka normāls cilvēks pa kāpnēm staigāt augšā, lejā. Pateicoties manai draudzenei, es tagad spēju ka normāls cilvēks staigāt. Nakoša versija kapēc man šajā vasara eņģelis mani sargāja? Mēs gribējām katras brīvdienas kārtīgi atpūsties braucām pie ezera lai atpūstos no visa, lai varētu ļauties piedzīvojumiem. Mēs bijām ezara vidū un pēkšņi sākas liels vējš straume mūs pūta pretējā virzienā. Man sākās panika, kā tikt uz krastu. Jo straume bija liela, un tikai viens airējās. Mēs veiksmīgi tikām krastā. Mums bija ekspedīcija uz salas, kur man nebija viegli dzīvot, jo es biju nobijusies , jau ka mēs iekāpām laivā lai brauktu uz Ataliptes salu tajā dienā arī nebija patīkams laiks. Pūta vējš , un bija lieli viļņi. Es domāju kad nekad mēs līdz tajai vietai nenokļūsim. Bet kaut kā nokļuvām. Sveiki un vesali uz salas. Uz salas dzīve arī nebija no vieglajām, bet man bija blakus draudzene, kura mani mierināja, ka viss ir kārtībā. Mēs daudz runājām. Pirmo reidzi satiku cilvēku, kurš mani saprot bez vārdiem atliek tikai paskaties, un viss notikt Nākošā versija mans glābējs, un izstajā vietā palīdzīga roka. Kapēc?Bija jauka pēc pusdienas diena mēs sēdējām āra pie galda, un pēkšņi es vairs nebiju redzama. Es jau gulēju zaļa zalīte, un dzirdēju, ka mani sauc Baiba Tev viss dod man roku celies: nu celies. Es tikai gulēju un rēcu, bet stresoja, jo domāja ka nepiecelšos.palīdzīga roka man bija istajā vieta. Ja viņas nebūtu, tad nezinu ka tas viss beigtos. Viņa ir mans sareņgelis. Un viss beidzot mans dzīves skolotāja. Viņa man iemācija šajā vasarā ļoti daudz labu, ka vajaga priecāties par visu, ko dzīve Tev sniedz, un uzsmaidīt visiem kas dara pari. Atdarīt ar labu, ka ta pat nāk viss atpakaļ Tagad man ir ļoti skumji kad vairs neesmu pie vinas un gaidu kad mēs kopā brauksim uz Cēsīm VELOS PATEIKT LIELU PALDIES CĒSU ORGANIZĀCIJAI PAR ŠO VASARU UN MANAM EŅĢELIM VĀRDĀ PATRICIJA CILVĒKS AR LIELU LOMU MANA DZĪVĒ!
Posted on: Wed, 07 Aug 2013 14:09:18 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015