Neatdod zvēram savu ūbeles dvēseli. Dace Saulīte. Nu jau pagājuši divpadsmit gadi, kopš esmu novērsusies no šīm lietām, bet savā laikā biju viena no populārākajiem ekstrasensiem un parapsihologiem Latvijā. Esmu nākusi no luterāņu ģimenes, kurā ar ticības lietām bija diezgan vāji, mani vecāki un vecvecāki tikai tīri teorētiski bija luterāņi. Tā kā esmu dzimusi Hruščova laikā, tā arī paliku nekristīta. Tēvs man reiz iemācīja lūgšanu “Tēvs mūsu”, bērnībā es to reizēm lūdzu, un šī lūgšana piepildīja manu dvēseli ar prieku. Bet, laikam ritot, šī sīkā ticības dzirkstelīte apdzisa. Laikā, kad biju ģeoloģijas studente Viļņas Valsts universitātē Lietuvā, mani šokēja tas, ka baznīcās (kuras apmeklēju tīri estētisku apsvērumu dēļ) vienmēr varēja sastapt bērnus un jauniešus, tai skaitā arī manus studiju biedrus. Reiz teicu savai kursa biedrenei lietuvietei: “Nekad nevarēju iedomāties, ka šeit ir tāda tumsonība, ka pat studenti tic Dievam.” Milzīga ir lūgšanas nozīme ne tikai garīgas, bet arī fiziskas veselības atgūšanā. Nesen Pēterburgas Behtereva psihoneiroloģijas ZPI zinātniekiem izdevies ar saviem pētījumiem atklāt lügšanas nozīmi clivēka smadzeņu normālas funkcionēšanas nodrošināšanā. Viņi atklāja interesantu faktu – ticīgiem cilvēkiem lügšanas laikā (analogi kā t.s. “lēnajā” miegā) smadzeņu garozas elektriskās aktivitātes ritmi palēninās līdz pat pilnīgai izzušanai. Pārkairinātās smadzenes atpüšas mīlošā Tēva rokās, saspringtie nervi atslābst. Šo stāvokli simulēt praktiski nav iespējams. Daudzu smagu slimību sākums (pie tam, ne tikai psihoneiroloģisko) ir atsevišķu smadzeņu rajonu pārkairinājuma sekas. Svētajos Rakstos brīnišķīgi aprakstīta kāda situācija, kad spitālīgais pienāk pie Jēzus, nometas viņa priekšā zemē un saka: “Kungs, ja tu gribi, tu vari mani šķīstīt.” Un Jēzus saka: “Es gribu, topi šķīsts!” (sal. Mt 8,2-3). Mēs sakām: “Ja gribi, vari paņemt ābolu, ja gribi, vari paņemt konfekti.” Spitālīgais dod atļauju. Tātad bieži vien spitālīgie vienkārši Dievam neatļauj sevi šķīstīt? Kā redzam, ir ļoti daudz labu, baznīcas akceptētu variantu dziedināšanai. Tagad pievērsīsimies kādam brīdinājumam Svētajos Rakstos: “Uzmaniet, ka neviens jüs nesavaldzina ar savu prātniecību un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku mācībām un pasaules pamatspēkiem, bet ne uz Kristu” (Kol 2,8). Svešvārdā sakot, jāuzmanās no t.s. kosmiskajiem spēkiem. Hinduismā atrodam, ka šo spēku izspausme materiālajā pasaulē ir enerģija. Kosmiskā enerģija, kas, savukārt, ir tā, ar kuras palīdzību (kā to paši apliecina) ārstē ekstrasensi. Ja cilvēks ar to, ko sauc par kosmisko enerģiju, saskaras (ekstrasensu dziedināšanas seansos tas neizbēgami notiek), viņš nonāk saskarē ar ļauno garu. Pēc ķīniešu refleksoterapijas datiem ( t.s. adatu terapija”) iekšējās enerģijas daudzums cilvēkam ir ierobežots – apmēram tā, kā asiņu daudzums asinsrites sistēmā. Dabiski, nav nekā slikta dabiskajā dvēseles kustībā, kas liek mātei piekļaut pie krūtīm slimu vai pārbijušos bērnu; roka pati sniedzas pieskarties slimnieka jeb mirēja pierei mierinošā žestā. Bet tas arī ir viss, kas nav bīstami un mums atļauts ikdienas dzīvē. Bieži esmu dzirdējusi teoriju, ka esot “labie” un “sliktie” dziednieki. “Labie” esot tie, kuri ārstē ar lügšanām un par dziedināšanu neņem naudu. Liepājas Sv. Annas luterāņu draudzes mācītājs Iesalnieks stāsta par kādu dziednieku, kurš uzskatījis sevi par ģaišo dziednieku, jo par savu darbošanos neņēma naudu. Divus gadus viņš smagi mocījās nāves mokās. Izdrupa viņa kauli. Lielās mokās viņš beidzot izsauca katoļu priesteri un izsüdzēja grēkus. Viņš bija sapratis, ka nav bijis īstajā garā un kaut kādi spēki viņu esot ekspluatējuši. Reiz, kad mācītājs Iesalnieks viņu apciemojis, pie viņa esot ienācis kāds cilvēks un jautājis: “Dakter, tu arī uz gultas?” Šis cilvēks kādreiz esot meklējis palīdzību pie šī dziednieka, bet pēc tam sākušās sērijveida nelaimes – tā slimība pazuda, bet sākās citas.Šis ir dziedināšanas variants, kurā slimajam orgānam tiek pievadīta enerģija no veselā- cilvēks izdziedināts no kuņģa čūlas, saslimst ar sirdskaiti. Un var vēl priecāties, ka viņa organisms šādu “dziedināšanu”ir izturējis. Parapsihologi un New Age sekotāji (abas šīs mācības ir ekstrasensu darbības teorētiskā bāze) uzskata Dievu par enerģiju, kosmisko pamatspēku, “viszināšanas lauku”. Viņi noliedz Dievu kā personu un tic, ka cilvēki atdzimst vairākkārt un dažādos ķermeņos (tā sauktais Sansaras rats vai reinkarnācija). Piemēram, plaši pazīstamā ekstrasense Elejas Veronika intervijā žurnālam “Veselība” (2002, Nr.8) saka: “Jēzus Kristus ar savu dzīvi, miršanu un augšāmcelšanos pierādīja, ka cilvēka dvēsele ir nemirstīga. Mirst tikai miesa. Dvēsele atkal ietērpjas jaunā miesā (..). Šī Bībeles daļa noglabāta Vatikānā. Kad es runāju par reinkarnāciju, priesteri man pārmet: “Tas ir noglabāts, lai cilvēks nevarētu grēkot.” Kristus viņas priekšstatos parādās tikai kā dvēseles nemirstības paraugdemonstrētājs. Šajā mācībā nav vietas Jēzum Kristum kā cilvēces Pestītājam, jo reinkarnācijas procesā grēku piedošanai nav ne vietas, ne nozīmes. (Piezīme par apslēptajām Svēto Rakstu vietām ir tiktāl pretrunā ar Svēto Rakstu garu un burtu, ka nebütu vērts to šeit plašāk iztirzāt.) Šī mācība praktiski ir atgriešanās pagānismā. Svētie Raksti ir kategoriski: “Ikviens, kas aiziet no Kristus mācības un nepaliek tanī, ir bez Dieva” (2Jņ ?,9). Jebkura saskarsme ar okultismu bloķē cilvēka garīgo dzīvi, dara viņu nejütīgu pret garīgām lietām un nespējīgu dzīvot kristīgu dzīvi. Tā ir nonākšana citā ticībā. Iesaistīšanās šajos dziedniecības ritualos slēpj sevī bīstamu spēku, tie atver durvis ļauno garu ietekmei, kuri tādā veidā kontrolē cilvēka domas, garīgo dzīvi un pat ķermeni. Kas attiecas uz to, ko reizēm cilvēki dēvē par “lügšanām”, esmu tādas redzējusi daudz. Parasti, lai arī tajā minēts Jēzus Kristus, Jaunava Marija un eņģeļi, ar lügšanām līdzības ir maz, jo šie svētie vārdi parasti tiek lietoti necienīgi. Kāda man tuva cilvēka rokās reiz bija nonākusi šāda tipa “lügšana aizsardzībai pret ļauno garu un ļaundariem”. Nesaprazdams, ka tā nav lügšana, viņš bija sācis šo tekstu regulāri lasīt. Rezultāts bija tāds, ka cilvēkiem viņa tuvumā radās baiļu sajüta, bet viņam pašam virsü nāca nevaldāmas agresivitātes lēkmes. Šīs, tā sauktās “lügšanas” jeb “vārdi” īstenībā ir rituālas formulas ļauno garu izsaukšanai. Daudziem cilvēkiem, kuri nonākuši maģijas varā, tā arī neizdodas atrast atpakaļceļu pie Dieva. Reiz gadījās büt klāt, kad mira kāda nelaimīga, veca sieviete. Šī miršana bija ļoti smaga. Visā mājā skanēja klauvējieni un izplatījās līķu smaka. Klauvējienus dzirdēja un smaku saoda visi klātesošie, bet šī burve arī kaut ko redzēja, jo brīžos, kad atskanēja šie klauvējieni, viņai burtiski pārgriezās acis un sejā iegüla šausmu izteiksme. Viņas radiniece, katoliete, pierunāja viņu uz grēksüdzi. Domājams, ka viņa izdarīja svētzādzību (t.i. viltus, neīstu grēksūdzi), jo pēc tās viss kļuva vēl sliktāk – radinieki vairākas reizes dienā ieradās apkopt nelaimīgo, lai pēc tam dotos prom, jo ilgstoša uzturēšanās šajā namā kļuva neiespējama. Pieredzējušais ārsts, kurš tika ataicināts pie slimnieces, teica, ka šādā veselības stāvoklī viņa noturēsies pie dzīvības ne ilgāk kā nedēļu. Viņa nodzīvoja vēl veselu gadu pēc svētzādzības. Nomira tajā pašā datumā, kad bija to izdarījusi. Cik tālu cilvēkam jānonāk ļaunā gara varā, kādai milzīgai iekšējai lepnībai jābüt, lai šīs drausmīgās ciešanas liktos pieņemamākas par izlīgšanu ar Dievu? Nav nekā tāda, kā dēļ bütu jāriskē un jāieiet šai netīrajā un bīstamajā sfērā. Atgüt veselību, zaudējot dvēseles mieru? Vai tas ir tā vērts? Riskēt ar müžīgo dzīvi? Iegüt slavu apmāto acīs – tas galīgi nav tā vērts! Nauda, ko pelna šie dziednieki, nekad nav nesusi laimi. Kādā grāmatā ir rakstītas gudras rindas: “Nedomājiet panākt, lai Dievs jüs attaisnotu, atmazgādami “nelāgo” naudu, lai dotu to dievbijīgiem darbiem. Tad jüs riskētu tikt izputināti un izpelnītos sv. Pētera apsaucienu burvim Sīmanim Samarijā: “Tava nauda lai iet ar tevi pazušanā, jo tu domāji Dieva dāvanu par naudu iemantot” (Apd 8,20)”. Jo tie, kas sēj vēju, pļaus vētru (sal. Os 8,7). Latvijas Krievu biedrības domes priekšsēdētāja, psiholoģe Tatjana Favorska sniedz palīdzību jauniešu ģimenēm, kuri ir nokļuvuši sektu ietekmē. Viņa liecina, ka šo jauniešu mātes gandrīz imt procentos gadījumu ir nodarbojušās ar okultām lietām. Vai ir vērts riskēt ar saviem bērniem? Arī man pašai nav pat kārdinājuma atgriezties pie bijušā. Es gribētu lügt piedošanu visiem cilvēkiem, kuri ir griezušies pie manis kā pie ekstrasensa. Lüdzu piedošanu par viņu dvēselēm nodarīto ļaunumu, par to, ka neviļus līdz ar sevi tiku padarījusi viņus par svešu dievu kalpiem.
Posted on: Mon, 22 Jul 2013 11:26:53 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015