Saka, ka dzīve agri vai vēlu tev dod visu, ko esi pelnījis, un visam, kas notiek, ir nozīme. Bet šodiena. Pēc mierīgas un jaukas tējas krūzes, ar cilvēku, kurš ir - miers, gaisma un siltums, es izvēlējos pagarināt mirkli. Iet ar līkumu pēc auto. Vecrīgā pie pulvertorņa pie manis pienāk gadus 35 vecs vīrietis. Ģerbies kamuflāžas biksēs, kas ir ļoti par platu un, kamuflāžas jakā, kas iet pāri ceļiem. Pa virsu tai ir oranža atstarojošā veste. Viņš ir mierīgs un runā patīkamā tembrā, runā latviski un acis ir mierīgas un nosvērtas. Viņu sauc Mārtiņš (uzvārdu nesaklausīju). Mārtiņš: Lats vai Eiro?! Es atbildu: Lats, protams lats! Mārtiņš: Paldies, tad tu šovakar esi ar mani, es visiem parādīšu. Paldies, tu un tavi draugi šovakar ir ar mani. Viņš sāk doties prom, bet tad pagriežas atpakaļ un saka:Nāc zem kameras, es neslēpjos, es nekad neslēpšos. Es klusēju. Mārtiņš:Es esmu 30 gadus nostrādājis valsts labā, un šodien ir mana pēdējā darba diena. Kopš 6 gadu vecuma es strādāju valsts labā, viņi man potēja zāles, testēja lietas uz manis. Es esmu lietojis visas iespējamās zāles. Kopš 6 gadu vecuma. Es turpinu klusēt. Mārtiņš turpina:Es esmu mednieku mednieks, es esmu kareivis. Viņš stāv man 20cm attālumā un tur roku uz pleca. Mārtiņš:Es tev parādīšu. Viņš attaisa jaku, paņem to malā. Un tur paveras skats uz 1. pasaules kara laika zobenu, kas ir piestiprināts pie jostas. Viņš izvelk viņu ārā. Viņa sejā ir pilnīgs miers. Blakus zobena futrālim, ir mednieku nazis savā ietvarā un vēl viens nazis. Pie otra gurna arī ir nazis vai tamlīdzīgs objekts. Viņa izstarotā miera dēļ, es nesatraucos - ir miers. Mārtiņš ieliek zobenu atpakaļ futrālī. Aizpogā jaku un turpina par draugiem, kas ieradušies pie viņa, lai pierādītu visiem. Viņš atkārto, ka vakara gaitā man parādīs un es sapratīšot, ka pie viņa ir atbraukuši draugi no daudzām valstīm ar to pašu mērķi. Viņš esot vienīgais, kas varot uztaisīt apvērsumu un revolūciju. Viņš dodas atkal prom un pagriežās pret mani un saka:Paldies, ka esi ar mani un tev taču neizskatās, ka man ir lauzta kāja vai ne?! Bet tam vairs nav nozīmes. Apjucis es atvados un dodos tālāk. Man tur nevajadzēja pēc loģikas atrasties, man nevajadzēja Mārtiņu satikt - bet es satiku. Kas būtu bijis, ja teiktu Eiro nevis Lats?! Tagad mēģinu saprast šī notikuma jēgu. Izlobīt, kas man no šī ir jāpaņem. Interesē vai vēl, kāds šodien ap 20:00 vecrīgā satika Mārtiņu.
Posted on: Mon, 02 Dec 2013 21:12:40 +0000