Tu meditē ik dienas (25.VII), tu atkārto Dieva vārdu (27.II) un tomēr tev liekas, ka tevī vispār nekas nemainās. Bet vai tu tici, ka kaut kas var mainīties? Šinī sakarībā mazs stāstiņš: reiz bija mazs zēns, kas mīlēja ūbeles. Viņš tik ilgi lūdza savus vecākus, līdz tie viņam uzdāvināja vienu pāri. Viņš bija laimīgs pāri pār mēru. Katru brīvu brīdi viņš sēdēja pie lielā būra un prieka pilns vēroja savas ūbeles. Tad putni būvēja ligzdu. Mazā zēna priekam vairs nebija robežu: tagad viņi perēs un drīz viņam būs vēl vairāk baložu, ko novērot un apbrīnot, viņš sapņoja. Katru reizi, kad zēns pienāca pie būra viņš pārbaudīja, vai ligzdā jau nav kāda ola. Kādu dienu bija pat veselas divas olas. "Drīz man būs divi brīnišķīgi balodīši vairāk" viņš domāja. "Un, kad viņi būs lieli, arī viņi perēs. Drīz man būs seši tad astoņi, desmit, divpadsmit - man būs vesela baložu kolonija, kas laimīgi dzīvos lielā putnu mājā ar skaistiem krūmiem", viņš klusībā sapņoja. Tā pagāja dienas. Arvien no jauna viņš lūkojās ligzdā un pārbaudīja, kas bija noticis starplaikā. Viņš nepamanīja, ka lielā nemiera dēļ, ko viņš sacēla, baloži nevarēja perēt, un no olām nekad nevarētu izšķilties mazi balodīši, jo nemiera dēļ olas netika regulāri sildītas. Mācies no šī mazā zēna, kas nekā labāka nezināja. Iegūsti paļāvību, ka viss notiks savā gaitā. Tev nav vienmēr jāpaskatās, jāpārbauda, jāsalīdzina. Paļaujies uz to, ka Dievs, kam tu esi pieslēdzies, tevi automātiski ved turp, kur tev jānonāk. Paļaujies, esi laimīgs, un daudzi, daudzi brīnumskaisti baloži rotās tavas debesis.
Posted on: Fri, 23 Aug 2013 03:48:47 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015