Uznāca sajūta, ka vajadzētu kaut ko pateikt par Artusa un Gata pīļu dīķa kašķi. Kāpēc? Traģiski vienkārši – gribu, varu un di*šu. Galu galā, pēc tāda paša principa vadās arī abi iepriekšminētie personāži. Linkus uz aktuālajiem video nepievienošu. Paši lieli, paši atradīsiet, ja vēl neesat redzējuši. Vispirms par Artusu. Nesen lasīju kārtējo interviju ar viņu, šoreiz vienā no mūsu laizīgajiem jeb glancētajiem sieviešu žurnāliem. Nav pat svarīgi, kurā. Un tā neko! Dumjš viņš nudien nav. Kāpēc viņš dumji runā Ufo rādžī? Es nezinu. Man arī patīk runāt vai vismaz domāt sū*u par visdažādākajiem cilvēkiem, tai skaitā ļoti labiem cilvēkiem, kuri man nevienu melnu kaķi nav pretī uz ceļa metuši. Vienkārši patīk. Bet tā ir mana lieta, es vienkārši ar to dzīvoju un rēķinos ar sekām, ja gadās palaist muti nelaikā. Turpretī Artuss, kurš laikam bija Kolkā, kad kompleksus dalīja, ķeras uzreiz pie mikrofona. Ja viņa kinokarjera Krievijā būtu pilnās burās, es saprastu. Bet Latvija ir maza un riebīga vieta ar maziem un riebīgiem cilvēkiem. Un ja Artuss grasās šeit apgrozīties vēl kādu laiku, tad gribot negribot jāsāk domāt, ka viņš ir, ā, reāli vēss džeks vai, bē, reāli dumjš, kam man joprojām negribas ticēt. Ā gadījumā ir arī diezgan skaidrs, ka Artuss netērēsies uz kvalitatīvu tonālo krēmu, kurš viņam tuvākajā laikā noteikti būs nepieciešams, lai notušētu, nu, jūs jau saprotat... Un, visbeidzot, kā aktieris viņš nepavisam nav sūdīgs. Ja vēl dabūtu vairāk tādu lomu, kur tā hiperaktīvā mizošana apkārt pa skatuvi nav pieļaujama, būtu krietni forši. Diemžēl no tiem relatīvi nesenajiem laikiem, kad vēl apmeklēju teātri ar pieklājīgu regularitāti, es skaidri atceros, kā viņa psihofiziskais aparāts, vai kā to gudri sauc, nemainīgi kliedza: „Es tagad tašķos!!!” Tas pats uz ekrāna. It kā jau nav garlaicīgi, bet pirms paliek, gribētos redzēt, vai viņš māk arī kaut ko citu. Par pārējo lai spriež diplomēti teātra kritiķi. Un, ja situācija jau ir mainījusies, es bez tielēšanās sirsnīgi atvainojos un labprāt novērtēšu. Ceru tikai, ka uz izrādēm, kurās piedalās Artuss, biļešu cenas netiek aprēķinātas pēc tā jaunā, ķermeņa masas indeksa. Man kā, lakoniski sakot, lielai meitenei, tas prieks būtu padārgs. Un tagad par Gati. Kur patiesībā nav nekā daudz ko teikt, jo čalis, kurš iet tautās ar dziesmu „Stampā grīdu”... nu... nevarētu būt diži tālu pohujisma skalā no Artusa Kaimiņa. Es jau nu te tagad neliegšos, ka laiku pa laikam man pašai sanāk noklausīties jau minēto un arī citus Gata veikumus, bet, atkal, tā ir mana privātā deviance, par kuru es ne kaunējos, ne lielos, es vienkārši ar to sadzīvoju. Kopumā tā arī nav skaidrs, kādu tēvzemi šie divi mužiki nevar sadalīt un kāpēc viņi nevarētu itin mierīgi tā battle vietā kaut ko iekapāt un līgt mieru. Tikai Teātra Bārā ne, jo tur Artusu laikam vairs nelaiž iekšā. Ka kāds viņu gribēs likt pie vietas ne tikai vārdos, bet arī darbos, ir diezgan skaidrs, bet kāpēc tas ir tieši Gatis, skaidrs nav nemaz. Čaļi, čaļi... ir taču visnotaļ skaidrs, ka jūs, rupji ņemot, esat viens otra vērti. Gatis vienkārši gribēja papumpēt sev reitingu un uztrāpīja labu mirkli, kad izskatīties labam un kvēlam. Domāju, ka, piemēram, tās pašas Zentas kreņķi pēc pabūšanas uz moku sola Artusa raidījumā, viņam ir pie vārdā nesaucamas vietas. Gribēji kā labāk, sanāca kā sanāca. Bet nekas, varbūt nepaies ne ilgi gadi, kad Artuss iefilmēsies kādā no Gata nākamajiem klipiem, ja tādiem būs nauda, savukārt Gatis aizies pie Artusa uz radio, ja tāds vēl pastāvēs. Un visi dzīvos ilgi un laimīgi. Bet pagaidām mums ir jauni jūtūb-hiti, tieši uz Huļi bļodas gada jubileju.
Posted on: Sat, 19 Oct 2013 18:05:33 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015