Valdība otrdien, 4.jūnijā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto Arodbiedrību likumu. Tas nepieciešams, lai pilnveidotu un modernizētu arodbiedrību darbības tiesisko regulējumu, kā arī novērstu pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem. Kopumā likuma četrās nodaļās ietverti septiņpadsmit panti. Pirmajā nodaļā ir iekļauti vispārīgie noteikumi attiecībā uz arodbiedrībām. Lai gan vairākos pantos ir saglabāts iepriekšējam līdzīgs regulējums, dažos pantos ir ietverts jauns regulējums. Piemēram, skaidri noteikta t.s. arodbiedrību brīvība negatīvā nozīmē, proti, ka cilvēkam ir tiesības arī nestāties arodbiedrībā un tiesības nekļūt par arodbiedrības biedru, ja viņš to nevēlas, precīzi noteikta arodbiedrību dibināšanas kārtība. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par piecpadsmit vai par vienu ceturtdaļu uzņēmumā strādājošo, ja tajā nestrādā mazāk kā pieci cilvēki. Savukārt ārpus uzņēmuma izveidotās arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par piecdesmit. Jauns regulējums ir paredzēts arī attiecībā uz arodbiedrības nosaukumu un reģistrēšanu un uz tās struktūrvienību tiesisko statusu. Likumprojekta otrajā nodaļā ietverts arodbiedrību kompetences un darbības regulējums. Tas paredz, ka arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības veikt kolektīvās pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, slēgt darba koplīgumus (ģenerālvienošanās), pieteikt streikus, kā arī īstenot citas tiesības, kas noteiktas normatīvajos aktos. Vienlaikus noteikti arī arodbiedrību līdzdalības jautājumi saistībā ar normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādi, kā arī tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no valsts un pašvaldības. Lai nodrošinātu arodbiedrību neatkarību, likumprojekts īpaši regulē ar arodbiedrības pilnvaroto amatpersonu darbību saistītus jautājumus. Minētās amatpersonas tieši veic strādājošo pārstāvja pienākumus atbilstoši arodbiedrības statūtiem. Tāpat arodbiedrībai papilddarbības veidā ir tiesības veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu arodbiedrības mērķi. Likumprojekta trešajā nodaļā ir ietverti jautājumi par sociālo dialogu, trīspusējo sadarbību, kā arī arodbiedrības attiecībām ar valsts un pašvaldību institūcijām. Šīs nodaļas regulējums ir līdzīgs otra sociāla partnera – darba devēju organizāciju tiesiskajam regulējuma. Vienlaikus skaidri norādītas arodbiedrību attiecības ar valsts un pašvaldību institūcijām dažādos līmeņos. Piemēram, paredzēti skaidri un objektīvi noteikumi par to, ar kādām arodbiedrībām notiek konsultācijas. Attiecībā uz sadarbību ar Ministru kabinetu likums nosaka, ka arodbiedrību intereses šajā līmenī pārstāv arodbiedrību apvienība, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu. Līdzīgs risinājums ir arī zemākos līmeņos, piemēram, nozarē, kur arodbiedrības intereses pārstāv arodbiedrība, kas ietilpst apvienībā, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī. LM uzsver, ka nepieciešamības gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas var sadarboties arī ar citām arodbiedrībām vai to apvienībām, tādējādi iesaistot diskusijās iespējami lielāku sabiedrības daļu. Attiecībā uz sadarbību trīspusējā līmenī paredzēts, ka arodbiedrību puses pārstāvjus Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un tās apakšpadomēm izvirza arodbiedrību apvienība, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī. Attiecīgi arodbiedrību puses pārstāvjus nozares, profesijas vai teritoriālās trīspusējās sadarbības institūcijām izvirza arodbiedrība vai to apvienība, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu attiecīgajā nozarē, profesijā vai administratīvajā teritorijā. Likumprojekta ceturtā nodaļa ar vienu pantu paredz, ka par šā likuma pārkāpumiem cilvēki saucami pie likumā noteiktās atbildības. Tāpat Likumprojektā ir ietverti daži pārejas noteikumi, lai nodrošinātu jaunā regulējuma saprātīgu ieviešanu, paredzot Uzņēmumu reģistra pienākumu arodbiedrību reģistrā esošo informāciju noteiktā laikā ierakstīt biedrību un nodibinājumu reģistrā, laikposmu statūtu un informācijas par pārstāvības personām iesniegšanai. Noteikts arī tas, ka arodbiedrība, kuras struktūrvienībai ir juridiskas personas tiesības, noteiktā laikā no šī likuma spēkā stāšanas dienas nodrošina atbilstību šī likuma prasībām. Arodbiedrību likums vēl jāpieņem Saeimā. Likumprojektu atbilstoši 2012.gada 31.janvāra Ministru kabineta uzdevumam LM izstrādāja sadarbībā ar Tieslietu ministriju, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Arodbiedrību tiesiskais regulējums šobrīd ir ietverts Latvijas Republikas Satversmes 108.pantā, kā arī likumā Par arodbiedrībām, kas ir pieņemts 1990.gada 13.decembrī un ir spēkā no 1991.gada 2.janvāra.
Posted on: Tue, 04 Jun 2013 20:45:19 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015