Šodien izdomāju, ka cilvēkus un to raksturus var salīdzināt ar velosipēda sēdekli. Velosipēdiem mēdz būt dažādi sēdekļi, vieniem mazi,cieti,neērti, citiem lieli, mīksti, ērti. Par pirmajiem visi spļaudās, saka, ka tie radot problēmas dibenam, komfortam un, ka tie vispār nekam nederot! Bet otros slavē, jo tie padodas dibenu formai un omulīgi līdzi čīkst, braucot pa pampakiem. Savukārt profiņi, nezinu kāpēc, saviem rumakiem izvēlas tos cietos, neērtos. Interesanti, kāpēc? Varbūt tādēļ, ka ir cilvēki, kas spēj atrast pieeju un komponentes(šajā gadījumā velo braukšanas šortus/bikses/pamperus) un, kā tagad diezgan moderni teikt "ilgtermiņā", iegūst vairāk? Nu un, ko var teikt par lielajiem, ērtajiem sēdekļiem? Tie veikalā ir nopērkami par salīdzinoši mazāku naudu, vienvārdsakot - lētāki. Vēl ir dzirdēts, ka tos sauc par "silikonniekiem",tātad, neīstiem, nedabīgiem, par salīdzinājumu burtiski šim vārdam ņemšu daudzu vīriešu vispārpieņemto apzīmējumu kosmētiski papildinātām sieviešu krūtīm. Tad kā tur īsti ir, saņemsim vienmēr no sava sillikonnieka kaut ko vai meklēsim pieeju?
Posted on: Thu, 27 Jun 2013 21:03:39 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015