Īsi par leģiona vēsturi un veidošanos. Marijas leģiona( turpmāk tekstā ML) saknes meklējamas sv. Vincenta no Paula biedrībā( turpmāk- biedrība), kuru 1833. g., Parīzē dibināja 20 gadus vecais students Frederiks Ozanams ar mērķi palīdzēt nabagiem. Šī biedrība darbojās arī Īrijā, kurā pēc paziņas uzaicinājuma iesaistījās arī jaunais Frenks Dafs – ML dibinātājs. Biedrībā sākumā darbojās tikai vīrieši. Tad, kad biedrībā iesaistījās arī sievietes, tām piedāvāja regulāri kalpot Juniona slimnīcas sieviešu nodaļā. Sievietes piekrita un izveidojās atsevišķa kalpotāju grupa. Tā kā viņas jau agrāk bija iepazinušās ar īpašo Dievmātes godināšanu pēc Ludviga Marijas Griņjona de Monfora mācības, tad Marija ieņēma īpašu vietu šajā grupā. Tas izpaudās tā, ka meitenes izveidoja altāri ar Marijas statueti centrā, kurai blakus atradās ziedi un sveces un vēlāk parādījās arī leģiona karogs. Un tūlīt pēc ievadlūgšanām tās lūdzās rožukroni un „ Magnificat”. Šīs grupas pirmā sapulce arī tiek uzskatīta par pirmo ML sapulci, kura notika 1921. gada 7. septembrī, Dievmātes dzimšanas svētku vigīlijas vakarā. Šai grupai, tāpat kā citām biedrības grupām nozīmēja priesteri par garīgo vadītāju. Tā kā slimnīcu vadīja sv. Vincenta no Paula māsas( tautā iesauktas par „ žēlsirdīgajām māsām”) un viņas daudz lūdzās par jaunajām palīdzēm, tad sievietes pateicībā izvēlējās „ Žēlsirdības Dievmātes” nosaukumu. Frenks Dafs ņēma aktīvu dalību kalpotāju grupas dibināšanā un bija tās virzītājspēks. Tikai 1925. gadā grupa ieguva nosaukumu „Marijas leģions” . Sākumā grupā darbojās tikai sievietes, lai neatrautu vīriešus no sv. Vincenta no Paula biedrības un arī nenodarbojās ar materiālās palīdzības sniegšanu, lai nedublētu biedrību. Vēlāk pieņēma arī vīriešus un tagad pastāv arī vīriešu prezidiji, piem. Nigērijā. Pirmos gadus ML darbojās tikai Dublinā, tad izveidojās arī Dienvidīrijā. 1928. gadā izveidojās Skotijā un Anglijā. 1931. gadā – ASV un Indijā. Pēc tam kad 1932. gadā Dublinā norisinājās Euharistiskais kongres, par ML uzzināja sabraukušie bīskapi un izplatīja leģionu savās zemēs- 1932. g. – Australijā, Kanādā. 1933. g. – Rietumāfrikā, Jaunzēlandē. Eiropas kontinentā 1940. g. – Francijā. Šodien ML darbojas vairāk kā 160 valstīs visos pasaules kontinentos. Lai dibinātu leģionu Latvijā, 1993. g. šeit ieradās ML pārstāvji no Īrijas ar brāli( br.) Tomiju priekšgalā. Viņi aprunājās ar Sv. Jēkaba katedrāles diakonu Gunāru Konstantinovu, ar draudzes prāvestu monsinjoru Antonu Smelteru (mūžībā aizgājušo), kā arī ar arhibīskapu Jāni Pujātu ( tagad kardināls), kurš deva piekrišanu leģiona dibināšanai. Nākamajā, 1994. gadā pirmajā augustā pēc uzrunas baznīcā interesenti sapulcējās svētdienas skolas telpās M.Pils ielā 2 un br. Tomijs ar brāļiem novadīja pirmo leģiona sapulci. Leģionāri no Īrijas Latvijā uzturējās veselu mēnesi mūs apmācot un dibinot jaunus prezidijus. Pēc mēneša tika dibināts prezidijs arī Jelgavā. Vēlāk Rīgas Sāpju Dievmātes daudzē un 1995. gadā sv. Franciska draudzē Rīgā, kā arī citās draudzēs visā Latvijā. Br. Tomijs vēlreiz atbrauca pēc diviem gadiem, lai veidotu kūriju- nākamo augstāko padomi, kura pārraudzītu un koordinētu prezidijus. Vēlāk šādas kūrijas tika izveidotas katrā diecēzē (2001.g.) un tās vada komīcijs, kas atrodas Rīgā. Komīcijs ir augstākā lēmējinstitūcija Latvijā. Bet piemēram citās valstīs, tā ir rēģija vai senāts. Visa leģiona augstākā padome ir koncils , kurš atrodas Dublinā. Katrai padomei ir savs garīgais vadītājs, kurš parasti ir priesteris. Bez garīgā vadītāja prezidijā darbojas prezidija priekšēdētājs jeb prezidents, viceprezidents, sekretārs un mantzinis, tie visi ir prezidija vadošie leģionāri jeb virsnieki, kuri darbojas uz noteiktu laiku. Pārējie prezidija locekļi ir vienkārši leģionāri, kuri pilda viņiem uzticētos pienākumus. Mazākie prezidija locekļi ir palīglocekļi, kuri sapulcēs nepiedalās, bet izpilda lūgšanu kalpojumu savās dzīvesvietās, viņu skaits prezidijā var būt neierobežots, piem. Lietuvā kādā prezidijā ir pat 1000 palīglocekļu. Visi prezidija locekļi, gan virsnieki, gan leģionāri, gan palīglocekļi veido vienu veselu ģimeni, kurā rupējas viens par otru, kuri katru dienu lūdzas vienu un to pašu lūgšanu , kas saucās „ Catena legionis „ ( Leģiona ķēde). Pēc būtības Marijas Leģions ir Svētā Gara iedvesmota un Katoļu Baznīcas Maģistērija apstiprināta organizācija, kura galvenokārt sastāv no lajiem, bet kurā var ņemt dalību arī priesteri un klosterļaudis. ML galvenais uzdevums ir Dieva godināšana , atdodot cieņu un godu arī Dievmātei – Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Jo Vissvētākā Jaunava ir visskaistākais meistardarbs , kuru Dievs ir radījis. Un ja mēs – Dievabērni priecājamies par šo meistardarbu, vai tad Meistars par to nepriecāsies līdzi ? Gleznas slavēšana slavē arī Autoru. Tātad ML galvenais uzdevums ir Dieva godināšana un slavēšana un tikai pēc tam aktīva darbība , kurā mēs palīdzam draudzei dažādās tās vajadzībās. Šo godināšanu izpaužam pirmkārt ar savu dzīvi, kuru cenšamies svētdarīt , ieaicinot tajā Dieva klātbūtni un žēlastību. Otrkārt mēs vēlamies, lai arī citi cilvēki iepazītu to laimi un prieku, ko dod dzīve ar Dievu un Dievmāti. Tāpēc mēs nepaliekam sevī , bet ejam pie cilvēkiem un liecinām par Dieva darbiem mūsu dzīvē un sludinām Jēzu Kristu. Un viss pārējais Marijas leģionā ir tikai palīglīdzekļi, kuriem nevajadzētu pārak pieķerties, bet izmantot pēc lietderības, t. i. lai vestu cilvēkus tuvāk Dievam. Viss iepriekš sacītais nozīmē, ka mums ir jāatrodas Dieva tuvumā un jābūt atvērtiem. Ja pie mums atnāk cilvēks un lūdz palīdzību mēs neatsakām. Jo kā Dievmāte saņēmusi aicinājumu kļūt par Dievamāti un iesaistīties cilvēces pestīšanas plānā, tā arī mēs piedalāmies, cik tas ir mūsu spēkos. Protams mēs nevaram aizvietot priesterus un klosterļaudis, bet mēs viņus atbalstam un esam atvērti uz sadarbību. Leģionāri ir katoļticīgi laji ar dažādu izglītības līmeni un dažādām profesijām vai pat bezdarbnieki, kuri grib darboties kristīgās ticības izplatīšanā. Protams ne visiem ir teoloģiskā izglītība, tāpēc daudz palīdz garīgie vadītāji, skaidrojot mums dažādus jautājumus. Bez teoloģiskās izglītības un zināšanām ļoti liela loma ir mūsu garīgajai dzīvei un praksei, jo mēs spēkus gūstam galvenokārt no sakramentiem un svētās Mises. Esam dažāda vecuma vīrieši un sievietes, protams vairāk ir vecāka gadagājuma cilvēku un prezidiji Latvijā ir jaukta tipa prezidiji, bet piemēram Nigērijā ir arī vīriešu prezidiji un ir atļauti prezidiji jauniešiem ( līdz 18 gadiem), kā arī prezidiji garīgajos semināros. Darbošanās leģionā visīstākajā nozīmē ir kalpošana, kalpošana katru dienu. ML noteikumi uzliek par pienākumu katru nedēļu apmeklēt sapulci, kura ilgst līdz pusotrai stundai, kā arī izpildīt iknedēļas leģiona darbu divas stundas un arī katru dienu lūgties leģiona lūgšanas. Kā redzams tas ir ikdienas darbs. Kalpošanu leģionā var pilnā mērā saukt par dienestu. Dažreiz tas tiešām ir grūti, jo tev ir jāapvieno leģiona darbs ar laicīgo darbu un vēl nāk klāt ģimenes rūpes. Tāpēc var rasties kārdinājums leģiona darbu pildīt mazāk atbildīgi vai vispār pamest , jo tas taču galu galā ir brīvprātīgo darbs. Šajos gadījumos, kad leģionāram ir grūtības, mēs uzskatām, ka tās ir laicīgas un nākam pretī dodot atbrīvojumu uz noteiktu laiku. Piemēram, studentiem sesiju laikā, vai ģimenes loceļiem ģimenes lietu kārtošanai. Ja lietu kārtošana vai citi apstākļi neatļauj veikt aktīvu darbību, tad leģionāram ir iespēja turpināt kalpot ML kā palīgloceklim. Leģionāru grūtībās balsta apziņa, ka viņš ir Dieva aicināts šim kalpojumam, solījums, kuru viņš saliek Dievam caur Dievmāti; apziņa, ka Dievs viņu mīl un ka grūtā brīdī to atbalstīs brāļi un māsas. Solījums, kuru saliek leģionārs nav mūža solījums, bet uz vienu gadu, kuru mēs katru gadu atjaunojam īpašā Acies ceremonijā( Acies – armija kaujas ierindā). Tas, ka leģions darbojas ar panākumiem liecina tas fakts, ka leģionā dzimst aicinājumi uz garīgo kārtu, vismaz trīs māsas ir atklājušas aicinājumu uz klosterdzīvi. Protams ML nav vienīgā laju apustuliskā organizācija. Latvijā ļoti aktīvi darbojas „ Chemin Neuf” ( Jaunais Ceļš ), kurš komunicē gan ar jauniešiem, gan ar ģimenes pāriem. Arī „ efatieši” brauc misijās gan uz pansionātiem, gan uz ciematiem evanģelizēt un liecināt. Un arī citas, vārdā nenosauktās dara savu svētīgo darbu. Katrs aicināts uz savu, jo Gars gan ir viens, bet aicinājumu daudz. ML kā pati Dievmāte nemitīgi saka : ‘” Es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc Tava Vārda” . Šajā gadījumā leģions ir Baznīcas kalpone. Viennozimīgi leģiona kalpošanas centrā ir cilvēks. Un mēs ejam tur, kur viņu var sastapt un proti : slimnīcās, pansionātos, nakts patversmēs, dienas centros, sociālajās mājās, apmeklējam dzīvokļos gan slimos, gan nokristītos bērnus, kuriem laiks uz svētdienas skolu, sagatavojam bērnus sakramentu saņemšanai, uzņemam bērnus no nelabvēlīgajām ģimenēm savās ģimenēs uz vasaru, tas notiek lauku rajonos, runājam ar cilvēkiem uz ielām, parkos un tirgos, piedalāmies draudzes talkās un draudzes svētku procesijās , kā arī dalām garīgo literatūru, lūgšanas, izplatām un dalam Dievmātes brīnumainos medaljonus. Garīgās dzīves uzturēšanai un leģionāru kopībai tiek organizētas rekolekcijas vasarās uz nedēļu un vienas dienas rekolekcijas Adventā un Lielajā Gavēnī. Jo arī kanoniskais likums prasa, lai šāda veida organizāciju dalībnieki kādi esam mēs gada laikā izietu piecu pilnu dienu rekolekcijas. Mums vasaras rekolekcijas notiek Dzintaru rekolekciju mājā, kurās pulcējas pāri par 20 cilvēkiem. Šo tradīciju ieviesa ilggadējais ML garīgais vadītājs, nu jau mūžībā aizgājušais priesteris A. Smelters. Notiek arī kopīgi prezidija izbraucieni un svētceļojumi uz dažādām svētvietām. Latvijā uz doto brīdi( raksta tapšanas laikā) ir viens komīcijs, trīs kūrijas un 28 prezidiji ( Rīgas arhd. – 12, Rēzeknes d. – 10, Jelgavas d. - 4 un Liepājas d. – 2) Kopā 123 leģionāri un vairāk kā 1000 palīglocekļu.
Posted on: Wed, 21 Aug 2013 07:20:17 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015