Šodien (nu jau vakar) Saeimas Izglītības komisijas sēdē par speciālās izglītības stāvokli Latvijā norādīju uz totālo tehnoloģiju trūkumu cilvēkiem ar disleksiju/disgrāfiju Latvijas izglītībā un kā piemēru tam atgādināju faktu, ka pagājušajā gadā, kad lūdzu digitālos eksāmenu darbus savam dēlam, lai viņš varētu izmantot spell chekers, VISC atbilde, ko atbalstīja arī IZM parlamentārā sekretāre (kad ar šo lūgumu vērsāmies arī pie toreizējā izglītības ministra R.Ķīļa) un Tiesībsargs, bija - digitālo darbu nebūs, līdz ar to arī spell chekers nebūs, bet lasīšanas un rakstīšanas grūtībām lieliski palīdzot lineāls ar caurumiņu un krāsainas uzlikas testam. Tas esot līdzvērtīgi datoram un digitālam eksāmenu darbam. Vakar ar gandarījumu konstatēju, ka komisijā esošie iespurdza par šīs idejas absurdumu. Toties parlamentārā sekretāre jutās ļoti aizvainota. Kāpēc cilvēkiem, kas pieņem lēmumus, kas ietekmē simtiem skolēnu dzīvi, ir tik grūti uzņemties atbildību par šiem lēmumiem, kad publiski tiek aprādīts to totālais nejēdzīgums un pašu lēmumu pieņēmēju pilnīgais kompetences/labas gribas trūkums? Janīna Kursīte gan braši teica, ka komisija man vienkārši neticot. Prieks vismaz par to, ka dažiem ir neērti par sevis teikto. Bet skolēnu dzīvi jau pat mazs ierēdņu un politiķu neērtības mirklis diemžēl uz labu neietekmē.
Posted on: Wed, 19 Jun 2013 22:22:57 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015